1967. gada 30. decembr?� Latvija (taj?? laik??, Latvijas PSR) piedz?�voja liel??ko aviakatastrofu, k??da jebkad m?�su zem?� bijusi. Lidma???�na An-24 veica reisu no R?�gas uz Liep??ju, bet l?�dz galapunktam t?? ar?� netika. Lidma???�na nog??z??s apm?�ram 500m no skrejce??a. Aviokatastrof?? g??ja boj?? 44 cilv?�ki.

S?�k??k par ??o katastrofu uzrakst?�jis Gaitis Gr?�tups laikrakst?? "Kurzemes V??rds":

"..Latvij?? liel??k?? aviokatastrofa notika pie Liep??jas lidostas 1967.gada 30.decembr?�. Toreiz, ejot boj?? 44 cilv?�kiem, apm?�ram piecsimt metru no aerodroma skrejce??a nokrita pasa??ieru lidma???�na An24. 1999.gada febru??r?� p??rv?�rt?�jot pirms vair??k nek?? tr?�sdesmit gadiem notiku??o tra???�diju, ilggad?�jais Latvijas civil??s avi??cijas lidot??ju vien?�bas komandieris, vair??k nek?? 12 t?�ksto?? stundu person?�gi nolidoju??ais, tagad pension?�tais Vladimirs Kapurkins atz?�m?�ja, ka ??aj?? gad?�jum??, pirmk??rt, nodev?�ga izr??d?�j??s tolaik jaun??, v?�l nepietiekami pilnveidot?? lidma???�na An24, ko Latvijas lidot??ji s??ka apg?�t vieni no pirmajiem toreiz?�j?? Padomju savien?�b??. Otrk??rt, vi?�apr??t, te likten?�gi piepild?�j??s ??aun?? izn??kuma varb?�t?�ba, k??da avi??cij?? gad??s vien?? gad?�jum?? no simts t?�ksto??iem.

1967.gada 30.decembra tum??aj?? ziemas r?�t?? gaisa tras?� R?�ga ?� Liep??ja laika apst??k??i tur?�j??s norm??li. Liep??j?? bija atkusnis ar bl?�vu m??ko?�u aizsegu apm?�ram puskilometra augstum??. V?�ja ??trums 2 m/s, redzam?�ba ?� 10 kilometru. Pulksten 7.50 piecu cilv?�ku apkalpes vad?�t?? lidma???�na An24, Spilves lidost?? uz?�?�musi 46 pasa??ierus, pac?�l??s gais??. Cilv?�ki, dab?�ju??i defic?�t??s pirmssv?�tku aviobi??etes, jut??s k?? aplaimoti. Tolaik pusstundas lidojums no R?�gas uz Liep??ju maks??ja tikpat, cik ??etru stundu nogurdino??s brauciens autobus??. Un kaut ar?� ik dienas ??aj?? l?�nij?? bija septi?�i asto?�i avioreisi, tuvojoties gadumijai, ar tiem nepietika, lai apmierin??tu pasa??ieru lielo piepl?�dumu.

Ekip????as komandieris bija 29 gadus vecs, labi raksturots lidot??js. Br?�numain?? k??rt?? vi?�?? katastrof?? palika dz?�vs un p?�c t??s veiksm?�gi lidoja asto?�padsmit gadus. Lidma???�nas apkalpes vaina tra???�dij?? netika konstat?�ta. Tom?�r mor??lu atbild?�bu par notiku??o komandieris smagi izj?�t v?�l joproj??m un no intervijas atteic??s.

An24 pacel??an??s norit?�ja norm??li. Lidojot 3,3 kilometru augstum??, t?? bez starp gad?�jumiem ???�?�rsoja Dobeli, Saldu un pulksten 8.20 sasniedza Liep??jas piev??rti. Fiks?�jot lidma???�nas lokator?? j?�ras krasta l?�niju un pils?�tas kont?�ras, An24 komandieris l?�dza Liep??jas dispe??era at??auju nolaisties l?�dz 300 metriem ?� augstumam, no kura bija paredz?�ts uzs??kt nos?�??an??s manevru.

At??auja tika sa?�emta, un An24, samazinot dzin?�ju jaudu un izlai??ot rite?�us, iznira lejpus m??ko?�iem. T??l??k?? lidma???�nas nos?�??an??s trajektorija bija prec?�zi noteikta: virs pirm??s, no skrejce??a ??etrus kilometrus att??l??s radiob??kas t??s augstumam vajadz?�ja b?�t 200 metru, virs otr??s, vienu kilometru no skrejce??a att??l??s radiob??kas ?� 60 metru, un tad ar vertik??lo ??trumu 3,2 m sekund?� lidma???�nas rite?�iem vajadz?�ja saskarties ar skrejce??u. Ta??u bl?�v??s m??ko?�u segas d?�?? izr??d?�j??s, ka lidot??jiem, ievadot savu ku??i nos?�??an??s manevra uzs??k??anas poz?�cij??, nav veicies prec?�zi ievirz?�ties ar radiob??k??m apz?�m?�taj?? trajektorij??. Proti, lidma???�nas augstums pie ??etru kilometru b??kas bija mazliet augst??ks par 200 metriem ?� apm?�ram 300 metru.

?�??d?? situ??cij??, ja ekip????ai nav piln?�gas p??rliec?�bas, ka nos?�??an??s uz apledoju???? skrejce??a izdosies labi, lidma???�nai, izmetot loku virs aerodroma, j??m?�??ina nos?�sties n??kamaj?? pieg??jien??. Gaisa ku??u vad?�??anas praks?� tas nav nekas ?�pa??s, un pulksten 8.27 An24 komandieris zi?�oja dispe??eram, ka nos?�d?�sies n??kamaj?? ri?�?�?�. Pulksten 8.28 lidostas sakari ar lidma???�nu p??rtr?�ka.

Par to, kas notika t??l??k, lidma???�nas komandieris paskaidrojum?? katastrofas izmekl?�??anas komisijai rakst?�ja: "T?�l?�t virs t??l??k??s radiob??kas (250 metru augstum??, 4 kilometrus no lidlauka skrejce??a. ?� Aut.) es devu komandu ievilkt rite?�us (..), kad ??aj?? br?�d?� kaut kas notika. Bija kaut k??ds bl?�k???�is, ???�iet, lab??s puses dzin?�j??. Atceros sasv?�rienu par 40 gr??diem uz labo pusi un augstuma zaud?�jumu, ko m?�s ar otro pilotu t?�l?�t cent??mies nov?�rst. P?�c tam atceros, ka lidma???�na ar fizel????u atsit??s pret zemi un k??du laiku v?�l lidoja. P?�c k?? es devu komandu borttehni?�im iesl?�gt ugunsdz?�??anas sist?�mu. T??l??k neko neatceros."

K?? noskaidroja eksperti, aprakst?�taj?? br?�d?� p?�k???�i, nenoskaidrota iemesla d?�??, apst??j??s viens no diviem lidma???�nas dzin?�jiem (tas, kas atrad??s uz lab?? sp??rna). T?�l?�t j??paskaidro, ka An24 konstrukcija ??auj lidma???�nai vajadz?�bas gad?�jum?? lidot un ar?� nos?�sties, darbojoties tikai vienam dzin?�jam, t.i., radot vilkmi tikai ar vienu propelleru. Tikai tad oblig??ts ir viens priek??noteikums, proti, ir j??izmaina no ierindas izg??ju???? dzin?�ja propellera l??psti?�u st??voklis, lai tas nes??ktu griezties uz pret?�jo pusi un nerad?�tu t?? saucamo pret?�jo vilkmi. Ja viens propelleris, kura dzin?�js darbojas, dzen lidma???�nu uz priek??u, bet otrs, kuram tas apst??jies, rauj atpaka??, tad gaisa ku??is neizb?�gami strauji sasveras, s??k ??rk??rt?�gi vibr?�t un nolai??as ne vairs ar 3,2, bet varb?�t pat 15?�25 metru ??trumu sekund?�, b?�t?�b?? kr?�t. ?�??das kritiskas situ??cijas p??rvar?�??anai lidma???�n?? An24 bija paredz?�ta autom??tiska pal?�giek??rta, kas, p?�k???�i apst??joties vienam dzin?�jam, uzreiz noregul?� t?? griezt?? propellera l??psti?�u st??vokli t??, lai ???� negat?�v?? vilkme
nerastos.

Ta??u tolaik jaunaj??s An24 lidma???�n??s ???� autom??tisk??s regul?�??anas pal?�giek??rta nebija piln?�b?? pievienota, t?? neiesl?�dz??s, dzin?�jam darbojoties pazemin??t?? re???�m?? (k??ds tas bija lidma???�nai pirms pa??as nos?�??an??s). "Autom??tisk?? ier?�ce lidma???�n??s bija jau iemont?�ta. Atlika pievienot tikai divus vadus, lai sist?�ma str??d??tu, bet l?�dz katastrofai pie Liep??jas saska?�?? ar past??vo??aj??m instrukcij??m An24 pirmaj?? ekspluat??cijas etap?? tas nebija at??auts," piebilda Vladimirs Kapurkins.

Aizst??jot ??o autom??tiku, lidma???�n?? bija ar roku darbin??ma ier?�ce, ar kuru izsl?�gt?? dzin?�ja propellera l??psti?�u st??vokli lidot??ji var?�ja noregul?�t pa??i. Pa???? p?�d?�j?? br?�d?�, jau pie pa??as zemes, vi?�iem tas ar?� izdev??s. K?? apstiprin??ja p?�das snieg??, lidma???�na piesk??r??s zemei plakaniski ?� ar visu fizel????u. Ja t?? b?�tu nokritusi sl?�pi, ar labo sp??rnu pa priek??u, tad no zemes sa?�emtais trieciens var?�ja b?�t v?�l sp?�c?�g??ks, ??rdo????ks, un dz?�vs tur nepaliktu neviens.

180 metrus t??l??k no snieg?? atst??t??s lidma???�nas nospieduma vietas pavisam zemu jo?�ojo????s, vairs ekip????as nevad?�t??s An24 priek???? no tumsas iznira Ota?�?�u ?� Grobi?�as ce??a mal?? ier?�kot??s telegr??fa l?�nijas stabs. Tas k?? ar nazi at???�?�la lab?? sp??rna galu, un, v?�l lidojot ar apm?�ram 200 km/h ??trum?? lidma???�n?? s??ka jukt, bet laim?�g?? k??rt?? neaizdeg??s.

Nelaimi pirmie paman?�ja blakus Vai?�odes un R?�gas dzelzce??a sazarojumam dz?�vojo??ie Slie??u iem?�tnieki, kuru m??jas no lidma???�nas drup??m atrad??s tr?�ssimt metrus atstatu. Atskr?�ja ar?� tr?�s kaimi?�u v?�ri un pa pieciem s??ka nest dz?�v?�bas z?�mes izr??do??os cilv?�kus istab??. K?? atceras toreiz Slied?�s dz?�vojo???? Olga Brizga, kas no ??landes dzelzce??a pieturas piezvan?�ja lidostai un ??trajai medic?�niskajai pal?�dz?�bai, ab??s ??aj??s viet??s par vi?�as zi?�u biju??i stipri p??rsteigti, pat p??rjaut??ju??i: "Vai j?�s nemelojat?" Ta??u t?�l?�t pat, faktu apstiprinot, zvan?�ja ar?� citi katastrofas aculiecinieki.

Toreiz Slied?�s tika noguld?�ti un sasild?�ti varb?�t desmit, divpadsmit cilv?�ku, l?�dz Liep??jas slimn?�cai gan non??ca tikai asto?�i. P??r?�jo ??etrdesmit piecu dz?�v?�bas izdzisa katastrofas viet??. Grobi?�nieku atmi?�?? palicis k??ds vientu???? b?�rni?�??, kur?? at??irdzis r??poja pa ??tr??s pal?�dz?�bas ma???�nu, it k?? neb?�tu pat ieskramb??ts; lidma???�nas komandieris, kur??, ??ok?? nesaprotot, kur ?�sti atrodas, l?�dz sama?�as zaud?�??anai staig??jis pa p??avu, saucis cilv?�kus, lai n??k pal?�g??; k??da sieviete, kura var?�ja paiet saviem sp?�kiem, bet kuru gr?�ti bija atraut no lidma???�nas drup??m, kur??s bija palicis k??ds tuvinieks.

P?�c diennakts slimn?�c?? nomira v?�l viens katastrofas upuris ?� jauns cilv?�ks, kura dz?�v?�bu bezcer?�g?? situ??cij?? bija uztur?�jusi ??rk??rt?�gi stipra sirds. Dz?�vi palika septi?�i, no tiem divi ??oti smag?? st??vokl?�.

K?? atceras Liep??jas ?�irurgs, traumatologs, v?�l??kais Latvijas Republikas vesel?�bas aizsardz?�bas ministrs Teodors Eni?�??, vi?�am kop?? ar toreiz?�jo pils?�tas slimn?�cas Traumatolo??ijas noda??as vad?�t??ju Ilgoni P?�ru un citiem kol?�??iem izn??cis str??d??t tr?�s diennaktis no vietas. P??rguru??o medi?�u darbu turkl??t v?�l trauc?�jusi p??rm?�r?�g?? ??ekas uzman?�ba. Bijis pat absurds r?�kojums ik p?�c stundas par slimnieku st??vokli rakstiski atskait?�ties R?�gai. Vienam no smagajiem pacientiem nekav?�joties tika izdar?�ta galvaskausa oper??cija ?� vi?�?? n??ca pie sama?�as tikai p?�c septi?�padsmit diennakt?�m. Par otru smag??ko slimnieku, liela oke??na zvejas ku??a j?�rnieku, odesieti Igoru Vinokurovu Liep??j?? ir palikusi le??enda. Pal?�dzu to atcer?�ties toreiz?�jo Liep??jas slimn?�cas Traumatolo??ijas noda??as vec??ko m??su, tagad Liep??jas Medic?�nas skolas pasniedz?�ju Ausmu Blikerti. T??l??k p??rst??stu vi?�as teikto, ko jau pav?�l?? ziemas vakar??, v??cot raksta materi??lus Liep??j??, man bija gods uzklaus?�t.

"Man?? praks?� ir biju??i daudzi pam??co??i piem?�ri par slimniekiem, kuri p?�c smag??m nelaim?�m, traum??m no jauna iem??c??s dz?�vot, pa??i tikt ar sevi gal??. Bet gad?�jums ar Igoru Vinokurovu izr??d?�j??s ?�pa??s.

1967.gada 30.decembris bija sestdiena. Tolaik bija se??u darbadienu ned?�??a, un visi ??rsti, speci??listi atrad??s slimn?�c??. P?�c telefonzvana ??tri tika sagatavoti abi galdi oper??ciju z??l?�, p??rsienamie kabineti, noda??a. K?? ??odien atceros to mirkli, kad es noda???? vairs nenocietos un izg??ju ??r?? pie Uz?�em??anas noda??as durv?�m, lai sagaid?�tu slimniekus un ??tr??k nov?�rt?�tu, kas t?�l?�t mums b?�s j??dara. Pirmo no katastrofas vietas atveda Igoru Vinokurovu. Bezsama?�??, asin?�m no???�?�du??u, ar z??li un net?�rumiem br?�c?�s, piln?�gi sadrag??t??m k??j??m vi?�u taisn?? ce???? nog??d??ja oper??ciju z??l?�. Pirmaj?? diennakt?� m?�s vi?�u uz noda??u nemaz neaizved??m. Turpat oper??ciju z??l?� tika izdar?�ta pret??oka terapija, s??kta br?�??u mazg????ana. ?�irurgi m?�??in??ja gl??bt slimnieka k??jas, kas izskat?�j??s k?? divi asi?�u un kaulu drumslu l?�veri, kuros var?�ja s??kties ??oti b?�stama visa organisma saind?�??an??s.

Kad p?�c sama?�as atg?�??anas vajadz?�ja pateikt Igoram, ka k??jas varb?�t b?�s j??zaud?�, var?�ja redz?�t, k?? ??is skaistais, augum?? staltais v?�rietis, ja t?? var izteikties, s??k jukt pr??t??. "N?�, nek??d?? gad?�jum??!" vi?�?? teica. Pl?�sa sev dr?�bes, sanit??rei meta paka?? traukus ar ?�dienu, atgr?�da z??les. Tom?�r man izdev??s it k?? pak??aujoties ???�m kapr?�z?�m, nesavald?�bai, saskat?�t vi?�?? stipru, v?�ri???�?�gu cilv?�ku, kur?? ??rk??rt?�gi cie??. Es vi?�am teicu: "Igor, nevajag! Tici ??rstiem!" Nogl??st?�ju roku, pat vaigu pieliku kl??t, apkamptu tur?�ju, kam?�r ??rsti skat?�ja sa???�aid?�t??s k??jas, main?�ja tur gumijas caurules, pa kur??m mas?�vi g??z??s ??r?? strutas. Profesors Pauls Stradi?�?? ir teicis: "Medic?�na ir reiz?� amats, zin??tne un m??ksla." Te tie??i bija m??ksla pieiet pie cilv?�ka un sevi ne???�lot, ja tu zini, ka tas var vi?�am pal?�dz?�t. T?? neviena ??rsta apskate, p??rsie??ana, neviena malt?�te Igoram Vinokurovam nenotika bez manas kl??tb?�tnes, es biju t??ds k?? mierin??t??js vis??s ??aj??s reiz?�s.

P?�c k??d??m desmit dien??m, kad Igors k??uva transport?�jams, vi?�?? bija nekav?�joties j??ved uz Traumatolo??ijas instit?�tu R?�g??. Nevar?�ja vairs atlikt k??ju amput?�??anu, ko tad nol?�ma izdar?�t instit?�t??. Man vi?�?? ??aj?? ce???? ??tr??s medic?�nisk??s pal?�dz?�bas ma???�n?? bija j??pavada. Brauciens ar pieturu Saldus slimn?�c?? veic??s norm??li. R?�g?? m?�s sagaid?�ja pie slimn?�cas v??rtiem, tie??i t??pat, k?? no katastrofas vietas atvestos slimniekus sagaid?�j??m Liep??j??. Un tad noda??as pal??t?? es no slimnieka atvad?�jos. Igors ska????, smagu cie??anu izmoc?�t?? bals?� ?� t??, lai visi kol?�??i dzird?�tu, ?� mani slav?�ja un beig??s pateica t??du k?? sol?�jumu: "M?�s v?�l ar tevi, Ausma, valsi dejosim!" Es, protams, atbild?�ju, ka t?? tas ar?� notiks. Lai tikai vi?�?? justos stipr??ks un mier?�g??ks.

Bija pag??jis pusotra gada, tie??i man?? v??rdadien?? uz slimn?�cu k??ds piezvan?�ja un l?�dza, vai nevar?�tu satikt Traumatolo??ijas noda??as vad?�t??ju, tagad jau aizsaul?� aizg??ju??o ??rstu Ilgoni P?�ru un mani. M?�s noska?�oj??mies, ka dro??i vien te b?�s k??da p??rbaude darba jaut??jumos. Bet tad pa slimn?�cas durv?�m ar ro??u kl?�pi ien??ca Igors. Draugi no ku??a dro??i vien Rietumos vi?�am bija nopirku??i labas prot?�zes, un tagad uzman?�gi vi?�?? jau var?�ja iet. P?�c ???�s priec?�g??s tik??an??s kop?? ar dakteri P?�ru dev??mies Igoram l?�dzi uz ku??a, kur m?�s sagaid?�ja kapteinis, visai komandai kl??ts liels sv?�tku galds.

Bija pateic?�bas runas medi?�iem, bet m?�s ar dakteri savuk??rt teic??m, ka ??oti liels nopelns slimnieka rehabilit??cij?? bija ar?� darbabiedriem, ku??a komandai, kura no vi?�a nenov?�rs??s un kur vi?�?? atgriez??s, no tra??meistara p??rkvalific?�joties par radistu. Tad Igors piec?�l??s k??j??s un teica: "Mana komanda zina, ko es esmu tev, Ausma, zv?�r?�jis, un tagad tas ir pien??cis." Nez no kurienes uzrad??s tolaik pie mums v?�l neredz?�ta magnetola, atskan?�ja m?�zika, un es netic?�ju sav??m ac?�m ?� Igors paklan?�j??s un sniedza man roku. Es klusi teicu: "Igor, vai tu var?�si?" Vi?�?? atbild?�ja: "Ko tu run??!" Un visiem piece??oties, m?�s l?�ni, ??oti uzman?�gi dejoj??m.

Vair??k ar Igoru Vinokurovu neesmu tikusies. ?�?�iet, savulaik aprakst?? ??urn??l?? "Vesel?�ba", slav?�jot medi?�u ieguld?�jumu slimnieka otrreiz?�j?? piedzim??an??, bija rakst?�ts par to, ka vi?�am ??imen?� v?�l bija pieaugums un vis??di cit??di veic??s labi ."

An-24 s??kta ra??ot 1959. gad??, bet ekspluat?�??an?? laista 1962. gad??. ?�is lidapar??ts sara??ots 1367 eksempl??ros (da????d??s modifik??cij??s).

An-24 lidma???�nas foto: