Vai bailes no lidošanas balstās uz faktiem vai mītiem? Apskatām populārākos pieņēmumus, kuri neatbilst realitātei.
Kāpēc cilvēki baidās lidot?
Daudziem cilvēkiem lidošana šķiet noslēpumains un pat bīstams process. Lai gan statistika rāda pretējo, dažādi mīti, ko veidojuši mediji, filmas vai sarunas starp ceļotājiem, turpina pastāvēt. Šajā rakstā apskatīsim 8 visizplatītākos mītus par lidošanu un paskaidrosim, kāpēc tiem nav pamata.
1. mīts: Lidošana ir bīstama un lidmašīnas bieži krīt
Lidmašīna ir viens no drošākajiem transporta līdzekļiem pasaulē. Piemēram, iespēja iet bojā aviokatastrofā ir aptuveni 1 pret 11 miljoniem, kamēr autoavārijās – 1 pret 5000. Lidošana tiek rūpīgi kontrolēta ar stingrām starptautiskām drošības prasībām, profesionālu apkalpi un regulāriem tehniskajiem pārbaudījumiem. Salīdzinot ar citiem pārvietošanās veidiem, aviācija piedāvā izcilu drošības līmeni.
Faktu balstīta realitāte
Katru dienu pasaulē notiek vairāk nekā 100 000 komerclidojumu, no kuriem praktiski visi noslēdzas droši. Aviokatastrofas ir ārkārtīgi reti notikumi un parasti rodas vairāku retu faktoru kombinācijas rezultātā. Modernās lidmašīnas ir aprīkotas ar daudzlīmeņu drošības sistēmām, un lidojumu uzrauga gan apkalpe, gan zemes kontrolieri. Lidošana nav riskants piedzīvojums – tā ir uz faktiem balstīta, rūpīgi vadīta sistēma.
2. mīts: Lidmašīnas durvis var atvērt lidojuma laikā
Lidojuma laikā kabīnē ir augsts gaisa spiediens, kas burtiski spiež durvis uz iekšu ar vairāku tonnu spēku. Pat ja kāds mēģinātu tās atvērt ar visu spēku, tas nebūtu fiziski iespējams. Šis mīts bieži nāk no trilleriem un filmām, taču realitātē nav pamata šādām bažām.
Papildu aizsardzība
Lidmašīnas durvīm ir vairāki drošības slēdzenes mehānismi, kas nostrādā automātiski, tiklīdz lidmašīna paceļas. Tās var atvērt tikai uz zemes, kad kabīnes spiediens ir vienāds ar ārējo. Apkalpe ir atbildīga par durvju kontroli, un pasažieri pie tām netiek nejauši vai bez uzraudzības. Sistēma ir veidota, lai pilnībā izslēgtu jebkādu risku.
3. mīts: Turbulence nozīmē, ka lidmašīna var avarēt
Turbulence ir dabīgs gaisa plūsmu traucējums, līdzīgi kā nelīdzeni viļņi jūrā. Tā var būt viegla, mērena vai spēcīga, bet tas nenozīmē, ka lidmašīna ir apdraudēta. Parasti tā rodas atmosfēras spiediena maiņu, augstuma izmaiņu, mākoņu vai vēja straumju rezultātā.
Tā ir nekomfortabla, bet nekaitīga
Lidmašīnas ir konstruētas ar milzīgu izturību, lai pārdzīvotu arī stipru turbulenci. Piloti un apkalpe ir apmācīti, kā rīkoties šādos gadījumos, un, ja iespējams, turbulence tiek apieta, mainot augstumu. Lai gan sajūta var būt nepatīkama, tā nav bīstama, un nekas neliecina par iespējamām tehniskām problēmām vai katastrofu.
4. mīts: Troksnis lidmašīnā nozīmē, ka kaut kas nav kārtībā
Lidmašīnas darbojas ar daudziem kustīgiem mehānismiem, kuri lidojuma laikā izdod dažādas skaņas. Piemēram, šasijas iznākšana pirms nolaišanās, spārnu klapju regulēšana, dzinēju jaudas samazināšana vai palielināšana. Šie trokšņi var atšķirties pēc lidmašīnas modeļa un laika posma lidojumā, taču tie ir pilnīgi normāli.
Kad bažām nav pamata
Gaisa kuģi tiek pakļauti rūpīgai tehniskajai apkopei pirms katra lidojuma, un apkalpe pastāvīgi monitorē visu sistēmu darbību. Ja kāda skaņa tiešām būtu ārpus normas, apkalpe to ātri pamanītu un veiktu attiecīgus pasākumus. Parasti šie trokšņi ir tikai daļa no lidmašīnas kompleksās, bet drošās darbības sistēmas.
5. mīts: Skābekļa maskas krīt, kad lidmašīna tūlīt avarēs
Skābekļa maskas izkrīt automātiski gadījumos, kad kabīnē pēkšņi samazinās spiediens – tas var notikt lielā augstumā, piemēram, ja rodas neliels hermētiskuma zudums. Šādas situācijas ir reti sastopamas, un tās nenozīmē, ka lidmašīna ir apdraudēta. Tās ir vienkārši tehniskas izmaiņas, uz kurām lidmašīnas sistēma reaģē automātiski.
Maskas glābj dzīvību
Šo masku uzdevums ir nodrošināt papildu skābekli īsā laika posmā, līdz pilots samazina augstumu, kur gaisa spiediens ir pietiekams elpošanai. Tā nav panikas pazīme, bet gan standartizēta drošības procedūra, kas darbojas ātri un efektīvi. Pasažieriem pietiek ar to, ka viņi uzliek masku un saglabā mieru – pārējo izdara piloti un automatizētā sistēma.
6. mīts: Lidmašīna var nokrist, ja apstājas dzinēji
Pat ja abi dzinēji pārstāj darboties – kas notiek ārkārtīgi reti un galvenokārt ārkārtas apstākļos – lidmašīna joprojām nezaudē kontroli. Tā spēj planēt kā bezmotoru lidaparāts un veikt drošu nolaišanos. No 10 000 metru augstuma tā var veikt pat vairāk nekā 100 km plānojumu līdz piemērotai vietai uz zemes.
Piloti ir apmācīti avārijas situācijām
Visi komerclidojumu piloti regulāri trenējas uz simulatoriem, kur tiek modelēti arī šādi sarežģīti scenāriji. Viņiem ir skaidri protokoli, kā kontrolēt gaisa kuģi pat bez dzinēju darbības. Vēsturē ir vairāki piemēri, kad piloti veiksmīgi nolaidušies bez dzinējiem, pierādot, cik svarīga ir sagatavotība un tehnika.
7. mīts: Pārlidošana virs ūdens ir bīstamāka nekā virs sauszemes
Lidojuma maršruti tiek veidoti, pamatojoties uz drošumu, efektivitāti un aviācijas noteikumiem, nevis balstoties uz reljefa veidu zem lidmašīnas. Lidošana virs ūdens nenozīmē augstāku risku. Lidmašīnas vienlīdz labi var veikt ārkārtas nolaišanos arī virs ūdens, ja tas ir nepieciešams, turklāt maršruti tiek apstiprināti tikai tad, ja ir pieejamas avārijas alternatīvas.
Glābšanas aprīkojums ir vienāds
Visos komerciālajos lidojumos ir glābšanas vestes katram pasažierim, kā arī piepūšamās laivas. Apkalpe ir apmācīta rīkoties evakuācijas gadījumā arī uz ūdens. Gaisa kuģī ir arī avārijas bākas un signāli, kas palīdz glābējiem ātri noteikt atrašanās vietu, padarot glābšanu iespējamu jebkurā apvidū.
8. mīts: Pārsēšanās lidostās ir neizbēgami haotiskas un bīstamas
Mūsdienu lidostas ir organizētas pēc augstiem starptautiskiem standartiem. Pārsēšanās ikdienā notiek miljoniem pasažieru visā pasaulē, un lidostu sistēmas ir izstrādātas tā, lai nodrošinātu vienkāršu, ātru un drošu pāreju no viena reisa uz nākamo. Skaidrs marķējums, modernās tehnoloģijas un liels darbinieku skaits palīdz novērst jebkādu haosu.
Kā sagatavoties pārsēšanās lidojumam
Lai pārsēšanās notiktu bez stresa, ieteicams jau laikus pārbaudīt informāciju par ielidošanas un izlidošanas vārtiem, sekot norādēm lidostā un uzdot jautājumus, ja rodas neskaidrības. Lielākajās lidostās ir arī tranzīta zonas ar atpūtas vietām, informācijas centri un interaktīvi ekrāni, kas palīdz viegli orientēties. Pareiza sagatavošanās padara pārsēšanos vienkāršu un drošu.
Neļauj mītiem noteikt tavu lidošanas pieredzi
Lidošana ir viens no visdrošākajiem pārvietošanās veidiem mūsdienu pasaulē. Daudzi no izplatītajiem mītiem balstās uz nezināšanu, pārspīlējumiem vai novecojušiem priekšstatiem. Izprotot faktus un saprotot, kā darbojas lidmašīnas un drošības procedūras, var būtiski mazināt stresu un izbaudīt ceļošanu no cita skatpunkta.