Aviācija ir viens no drošākajiem pārvietošanās veidiem mūsdienās, tomēr tās vēsturē ir notikušas traģēdijas, kas atstājušas dziļu nospiedumu gan nozarē, gan cilvēku atmiņā. Katra no šīm katastrofām ne tikai šokēja sabiedrību, bet arī veicināja būtiskas izmaiņas aviācijas drošības protokolos. Šajā rakstā iepazīstinām ar septiņām traģiskākajām aviokatastrofām, kas mainīja aviācijas vēsturi.
Tenerife, Kanāriju salas (1977)
583 bojāgājušie – lielākā aviokatastrofa pēc cilvēku skaita
1977. gada 27. martā Los Rodeos (mūsdienu Tenerifes Ziemeļu) lidostā miglas apstākļos notika divu Boeing 747 lidmašīnu sadursme uz skrejceļa. Viena lidmašīna piederēja KLM, otra – Pan Am. Komunikācijas pārpratumi, ierobežota redzamība un pārslogota lidosta izraisīja fatālu sadursmi.
Šī katastrofa lika pārskatīt gaisa satiksmes kontroles terminoloģiju, komunikāciju standartus un pilotu apmācību. Tika ieviesti vienoti starptautiski frāžu standarti starp apkalpi un torni, lai novērstu pārpratumus līdzīgās situācijās.
Japan Airlines reiss 123 (1985)
520 bojāgājušie – lielākā viena lidaparāta katastrofa
Boeing 747, kas bija ceļā no Tokijas uz Osaku, zaudēja kontroli pēc tam, kad gaisā sabruka aizmugurējais spiediena nodalījums. Lidmašīnai pazuda hidrauliskā vadība, un pēc vairāk nekā 30 minūšu haotiska lidojuma tā ietriecās kalnā. Izdzīvoja tikai četri cilvēki.
Izmeklēšana atklāja, ka bojājums bija radies nekvalitatīva remonta dēļ vairākus gadus iepriekš. Pēc šīs katastrofas tika pastiprinātas prasības attiecībā uz lidmašīnu tehnisko uzraudzību un kvalitātes kontroli remontos.
Charkhi Dadri sadursme gaisā (1996, Indija)
349 bojāgājušie – lielākā sadursme gaisā
1996. gada novembrī netālu no Deli gaisā sadūrās divi starptautiski reisi – Saudi Arabian Airlines Boeing 747 un Kazahstānas aviokompānijas Ilyushin Il-76. Sadursmes iemesls bija Kazahstānas pilota kļūda augstuma saglabāšanā, ko veicināja arī nepietiekama angļu valodas prasme un vāja kontrole no torņa puses.
Pēc notikušā Indijā tika ieviests universālais sekundārais radars (SSR), kā arī modernizēta gaisa satiksmes vadības sistēma, uzlabojot drošību pār blīvi apdzīvotām teritorijām.
Malaysia Airlines MH370 (2014)
239 pazudušie – vismistiskākā aviācijas katastrofa mūsdienās
2014. gada 8. martā Boeing 777 ar 239 cilvēkiem uz borta pazuda lidojumā no Kuala Lumpur uz Pekinu. Sākotnējā saziņa ar lidmašīnu pārtrūka virs Dienvidķīnas jūras, un tās maršruts tika mainīts nezināmu iemeslu dēļ. Daļējas atlūzas vēlāk tika atrastas Indijas okeānā, bet lidmašīnas korpuss nav atrasts līdz šai dienai.
MH370 pazušana izraisīja milzīgu starptautisku meklēšanas operāciju un diskusijas par uzraudzību un globālu lidojumu izsekojamību. Tika ieviestas izmaiņas datu reģistrācijas un komunikācijas tehnoloģijās tālsatiksmes lidojumos.
Turkish Airlines reiss 981 (1974)
346 bojāgājušie – tehniskas nepilnības sekas
Lidmašīna McDonnell Douglas DC-10 ceļā no Parīzes uz Londonu zaudēja vadību, kad lidojuma laikā atlēca vaļā aizmugurējās bagāžas durvis. Tas izraisīja dekompresiju un nopietnu bojājumu svarīgām vadības sistēmām. Lidmašīna ietriecās mežā ārpus Parīzes, un neviens neizdzīvoja.
Katastrofa atklāja konstrukcijas vājās vietas un nepilnības avāriju simulācijās. Pēc šī notikuma tika veikta DC-10 flotes pārbaude un pilnveidotas drošības prasības visās līdzīgās lidmašīnās.
Pan Am reiss 103 (Lockerbie, 1988)
270 bojāgājušie – terorakts virs Skotijas
1988. gada 21. decembrī Pan Am Boeing 747 uzsprāga gaisā virs Lockerbie pilsētas Skotijā, nogalinot visus uz borta un vēl 11 cilvēkus uz zemes. Izmeklēšana atklāja, ka eksplozija bija teroristu sarīkots sprādziens, kas tika paslēpts bagāžā.
Šī traģēdija izraisīja plašas izmaiņas starptautiskajās drošības prasībās lidostās – īpaši attiecībā uz bagāžas pārbaudi, bīstamu vielu noteikšanu un pasažieru identitātes verifikāciju.
Germanwings reiss 9525 (2015)
150 bojāgājušie – apzināts lidmašīnas nogāzšanas gadījums
Germanwings Airbus A320, kas lidoja no Barselonas uz Diseldorfu, ietriecās Francijas Alpos pēc tam, kad otrpilots apzināti nogāza lidaparātu, atrodoties viens kabīnē. Viņam bija diagnosticētas psihiskas problēmas, par kurām aviokompānijai netika ziņots pilnā apmērā.
Pēc šīs traģēdijas daudzas aviokompānijas ieviesa prasību, ka lidmašīnas kabīnē vienmēr jāatrodas vismaz diviem apkalpes locekļiem, kā arī uzlaboja veselības uzraudzības protokolus pilotiem.
Mācības, ko sniedz traģēdijas
Kaut arī šie notikumi ir ārkārtīgi sāpīgi un prasa atcerēties bojāgājušos ar cieņu, tie vienlaikus kļuvuši par būtiskām mācībām aviācijas vēsturē. No katras katastrofas tika izdarīti secinājumi un ieviesti drošības uzlabojumi – sākot no lidmašīnu konstrukcijas pārmaiņām līdz personāla veselības novērtēšanas protokoliem un globālās uzraudzības sistēmām.
Mūsdienās aviācija ir drošāka nekā jebkad iepriekš, pateicoties tam, ka industrija nemitīgi mācās un attīstās. Taču šo upuru vārdi nekad netiks aizmirsti – viņu zaudējums veicināja pasažieru drošību visā pasaulē.